FINIŠS

9.NOVEMBRIS
I-10 to Piermant Rd VIA
Arlington, by OLD US 80
M=3923

Rīts. Pārrunas. USBA tagad un tad … Atstājot Morie ir pesimisms! Tā ir vienmēr bijis, un tagad, kad mums ir talanti, kad vajadzētu lietām mainīties, nekas nemainās. Tā “mašīna” nav apstādināma! Viss iet uz priekšu!
Pats rīts bija silts. Braukājot līdz 1.00 pa pilsetu, karstumā, svīstot utt. Motivācija ir zema. Kad tik tuvu esi galam, tad gribās tur nokļūt vēl ātrāk!
Slēpošanā ne visai labi veicās. Vai nu negulētā nakts, jeb pesimisms, bet tikai ar lielu piespiešanot un fakts, ka teltot nav kur, nav ūdens, ir jātiek cik vien tālu var uz Dienvidiem, jo tad nākamā dienā būs mazāk ko veikt!
Nakšnoju Gilla Bend. Tur ir mīksts ūdens, bet palmam pilns parks. Space Cafe, kurā Mārtiņš nakts vidū lasa avīzi! Odi…

10.NOVEMBRIS
Gila Bend, AYO, WHY
M=3988

Nakts bija murgaina, bet jau kuro reizi pieceļoties jūtos labi. Tā arī šodien. Nav arī karsts ir tikai labi…
Sāku ar X-Rolls un nomainīju pilsētā. Ceļi sākumā bija jāveic līdz Gila Bend, tad atkal taisni uz dienvidiem… Sauļojos. Te ir AirForse Base! “Jeti” lidomet bumbas, kaut kas sprāgst… Maza explozija, varbūt 3-4 jūdzes no ceļa…
Ap 12.00 kļūst karsti, ēdam tuksnesī. Omolīgi savā ziņā. Nav mašīnu. Bet, uzradās ap plkst 3-4, un jau pie AJO ir problēmas. Mūs apstādina policija un Mārtiņam ir jābrauc man no muguras.
AJO ir pārsteigums. Ļoti skaistas pāri baznīcas. Baltas.. Kaut kad arī rodas doma slēpot tikai līdz Meksikai. Nāk virsū Veterans Day.. Tā nu mēs neizbraudīsim Meksikas jūru vientulībā… Bet nu vēl būs pirmdiena un man ir arī ritenis.

11.NOVEMBRIS
Organ Pipe Cactus Natn’
Monument
Mexican Border
M=4018

No rīta cēlāmies agri. Mārtiņš pirmais – sāka taisīt brokastis. Tad mūldēšana.. tad uz slēpēm. Jā, tikai līdz Meksikai tikai 27 jūdzes, bet cik grūti psiholoģiski. Liekās, ka nekad netikšu līdz galam, kad ieraudzīju galu, tad gribēju slēpot vēl 1000 jūdzes. Pēkšņi …
Līdz pēdējam brīdim bija jāmokās. Trafiks. Kur visi šie cilvēki Poerto Penasco? . Bet visiem vieta atradusies!
Ir labi nobeigt. Var teikt bija ceļš tieši 90 dienas. Nu, viss ir cauri. Ko tagad. Vai ir sevī tukšums? Nē, man tagad būs jauna plinte, tur daudz ko ņemties , būs USBA politika, būs trenera darbs … OK.
Bet 90 dienas, viens! Skatos uz meitenēm un varētu iemīlēties, varetu vienkārši zaudēt pēdējo prātu . Alus te Meksikā ir jauks. Daba kolosāla, ūdens jūrā silts. Iesim naktī peldēt!
Veicu pēcpusdienā ceļu uz ciemats uz Ziemeļiem. Tā ir filma – gramata jau no sevis (gramata pati par sevi) ko tur redzēju!